slinks
slinks -ais; s. -a, -ā
slinki apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
PiemēriSlinks darbinieks.
Stabili vārdu savienojumiSlinks kā (pelavu) maiss.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSlinki strādāt.
1.2.Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
Piemēri«Bet man liekas,» nenocietās Mārcis, «vainīgais ir Incis. Pēdējā laikā slinks kļuvis. Peļot negrib.»
1.3.pārn. Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
PiemēriViņš slinki izlīda no segas apakšas un, tāpat kā bija gulējis, vienās sporta biksītēs nokāpa lejā.
Avoti: 7-1. sējums