slinkums
slinkums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
PiemēriIeradusi uz nopietnām lietām raudzīties nopietni, Līziņa brāļa slinkumu uzņēma kā vislielāko nelaimi.
Stabili vārdu savienojumiLāpīt slinkumu.
Avoti: 7-1. sējums