Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slīpēt
slīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus. Ai abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
PiemēriSlīpēt granītu.
1.1.pareti Asināt.
PiemēriTēvs laikam pašlaik slīpēja uz siksnas bārdas nazi, taisīdamies bārdu dzīt.
2.Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
PiemēriSlīpēt miežus.
3.Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piemēram, iemaņas, prasmi).
PiemēriIr labi, ja ar katru savu grāmatu autors atklāj ko jaunu, ļauj dziļāk atklāties savai personībai, izkopj to, rūpīgi slīpē savu talantu..
Avoti: 7-1. sējums