slīpēts
slīpēts -ais; s. -a, -ā
slīpēti apst.
1.Divd. → slīpēt.
2.sar. Viltīgs, izmanīgs (par cilvēku).
PiemēriViņš pārāk slīpēts, lai tev, svešam, pateiktu kaut kripatu no tā, kas ieslēgts viņa dvēselē.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..priekšsēdētājs saprot, ka skološana Krapūnu bagātinājusi vienīgi ar slīpētu nekaunību.
Avoti: 7-1. sējums