Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķērnāt
ķērnāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt2.
Piemēri«Tādā akmeņu biežņā ar kombainu [labību] nenovāksi. Un kāda jēga sēklu ķērnāt.»
Avoti: 4. sējums