Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skolotājs
skolotājs -a, v.
skolotāja -as, s.
1.Darītājs → skolot1.
2.Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
PiemēriStingrs skolotājs.
Stabili vārdu savienojumiPagasta skolotājs. Skolotāju institūts.
3.Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
PiemēriPar viņu [jauno ārstu] skolotāju te [klīnikā] kļuvis profesors.., liekot mācīties tālāk, pats vadot viņu zinātniskos darbus.
Avoti: 7-1. sējums