eglīte
eglīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → egle.
2.Egle — Jaungada (arī ziemsvētku) simbols.
Piemēri..no eglītes nāca svinīga smarža.., jo daudzas svecītes jau bija izdzisušas.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt eglīti.
2.1.Sarīkojums ar šādu simbolu.
PiemēriUzaicināt uz eglīti.
3.Tridekšņa paveids.
PiemēriTridekšņa primitīvākie paveidi ir «eglīte», «ērkulis», «puigainis».. «Eglīte» ir vienkārša eglītes virsotne, kuru nomizoja un zarus sasēja augšā cieti, tad apvija ar visādiem rotājumiem un piesēja klāt zvārguļus.
Avoti: 2. sējums