egoisms
egoisms [ego-isms] -a, v.
Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm. Patmīlība.
PiemēriŠai mirklī [hipodroma] braucējiem uz bukas līdzās nosēdās tūkstošgalvu pūļa azarts, mantkārība, plēsīgs un nežēlīgs egoisms. Katrs vēlējās, lai uzvar viņa favorīts, lai visi citi paliek tukšā.
- Šai mirklī [hipodroma] braucējiem uz bukas līdzās nosēdās tūkstošgalvu pūļa azarts, mantkārība, plēsīgs un nežēlīgs egoisms. Katrs vēlējās, lai uzvar viņa favorīts, lai visi citi paliek tukšā.
- Vienu īpašību šī dēka tomēr viņa raksturā nostiprināja vēl vairāk. Tas bija egoisms. Nozīmīgs bija tikai tas, ko ieguva viņš. Svarīgs bija tikai tas, kas saistījās ar viņu. Nākotne bija tikai tā, kas bija viņa nākotne.
Avoti: 2. sējums