eglīte
eglīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → egle.
2.Egle – Jaungada (arī ziemsvētku) simbols.
Piemēri..no eglītes nāca svinīga smarža.., jo daudzas svecītes jau bija izdzisušas.
- ..no eglītes nāca svinīga smarža.., jo daudzas svecītes jau bija izdzisušas.
- Viens gads nu atkal ir aizvadīts, un krietniem ļaudīm ir tāda paraža - pie svētku eglītes pārcilāt bijušo..
- Kad iemirdzas Jaungada eglīšu sveču liesmas,.. tad katrs cilvēks šais mirkļos mēdz pārvērtēt vērtības.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt eglīti.
- Dedzināt eglīti — Dedzināt svecītes eglītē.
2.1.Sarīkojums ar šādu simbolu.
PiemēriUzaicināt uz eglīti.
- Uzaicināt uz eglīti.
- Rīkot eglītes vakaru.
3.Tridekšņa paveids.
PiemēriTridekšņa primitīvākie paveidi ir «eglīte», «ērkulis», «puigainis».. «Eglīte» ir vienkārša eglītes virsotne, kuru nomizoja un zarus sasēja augšā cieti, tad apvija ar visādiem rotājumiem un piesēja klāt zvārguļus.
- Tridekšņa primitīvākie paveidi ir «eglīte», «ērkulis», «puigainis».. «Eglīte» ir vienkārša eglītes virsotne, kuru nomizoja un zarus sasēja augšā cieti, tad apvija ar visādiem rotājumiem un piesēja klāt zvārguļus.
Avoti: 2. sējums