pīšļi
pīšļi -u, vsk. pīslis, -šļa, v.
1.Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas. Arī putekļi.
PiemēriZemes pīšļi.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)mīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos.
2.Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
PiemēriMiers viņa pīšļiem!
3.niev. Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums.
Piemēri«Ko tu, pats pīslis un puteklis, domā celties bez spārniem!» [Saka mācītājs.]
Avoti: 6-2. sējums