Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piruete
piruete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Baletā, akrobātikā — pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
PiemēriDejā smaidīt var tad, ja nav jādomā - izdosies vai neizdosies man šī piruete...
2.Daiļslidošanā — ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
PiemēriLedus piruete.
3.Smagatlētikā — paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
4.Jāšanas mākslā — zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
Avoti: 6-2. sējums