pirtnieks
pirtnieks -a, v.
pirtniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
PiemēriStrādāt par pirtnieku.
2.parasti dsk.; vēst. Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
PiemēriTe [pirtīs] dzīvojuši arī no citiem apvidiem aizbēgušie zemnieki, bāreņi u. c. ļaudis, kam nebija iespējams atrast labāku mājokli. Šie ļaudis, ko dēvēja par pirtniekiem, ietilpa pirts īpašnieka saimē.
Avoti: 6-2. sējums