optika
optika -as, s.; parasti vsk.
1.Fizikas nozare, kas pētī gaismu.
PiemēriOptika ir viena no vecākajām zinātnēm, kuru cilvēki jau senatnē izmantojuši praktiskām vajadzībām.
- Optika ir viena no vecākajām zinātnēm, kuru cilvēki jau senatnē izmantojuši praktiskām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiElektronu optika. Fizikālā optika.
- Elektronu optika — Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- Fizikālā optika — Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- Fizioloģiskā optika — Optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
- Ģeometriskā (arī staru) optika — Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Kristālu optika — Kristāloptika.
2.Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
PiemēriProjekcijas optika.
- Projekcijas optika.
- Kinofilmu uzņemšanas optika.
- Dzidrināta optika.
- Šaurfilmu kinoaparāta optikai ir lielāks asuma dziļums un labāka gaismasspēja.
- Lai spēcīgāk varētu ierunāties autora [fotomākslinieka] doma, nāk palīgā modernā optika - maināmie objektīvi..
- Ar mūsdienu stikla šķiedras optikas endoskopiem izdara audzēju izoperēšanu, neatverot vēdera dobumu..
Stabili vārdu savienojumiOptikas veikals.
- Optikas veikals — Optisku instrumentu veikals.
3.reti Gaismas parādību kopums.
Piemēri..viņu [17. gadsimta holandiešu mākslinieku] bezbēdīgā, optimistiskā dzīves izjūta atraisās brīžiem maigi poētiskā lirikā, brīžiem ķermeniskā prieka izsmalcinātā optikā..
- ..viņu [17. gadsimta holandiešu mākslinieku] bezbēdīgā, optimistiskā dzīves izjūta atraisās brīžiem maigi poētiskā lirikā, brīžiem ķermeniskā prieka izsmalcinātā optikā..
Avoti: 6-1. sējums