opozīcija
opozīcija -as, s.
1.parasti vsk. Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
Piemēri..projekta aizstāvēšanā viņi [arhitekti] ieturēja kopīgu līniju, taču ikdienā tas nemaz netraucēja nostāties vienam pret otru nesamierināmā opozīcijā..
2.Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
PiemēriOpozīcijas bloks.
3.Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
Stabili vārdu savienojumiParlamenta opozīcija. Partijas iekšējā opozīcija.
4.astr. Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes). Pretstāve.
PiemēriPlanētas opozīcija.
5.Šaha spēlē — tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
PiemēriKaraļi opozīcijā.
Avoti: 6-1. sējums