oponēt
oponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
PiemēriOponēt pret neprecīziem secinājumiem.
1.1.Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, reierātu, disertāciju).
Avoti: 6-1. sējums