oponents
oponents -a, v.
oponente -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
PiemēriDivi deputāti.. bij no pašreizējās valdības frakcijām, bet trešais -..opozīcijas līderis un bīstamākais valdības oponents finanšu un kredīta jautājumos.
1.1.Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
PiemēriOficiāls oponents.
Avoti: 6-1. sējums