opijs
opijs -a, v.; parasti vsk.
Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
Piemēri..es jūtos kā opija smēķētājs, kas savā fantāzijā uzbur visu to, pēc kā viņa sirds tīko.
Avoti: 6-1. sējums