optika
optika -as, s.; parasti vsk.
1.Fizikas nozare, kas pētī gaismu.
PiemēriOptika ir viena no vecākajām zinātnēm, kuru cilvēki jau senatnē izmantojuši praktiskām vajadzībām.
Stabili vārdu savienojumiElektronu optika. Fizikālā optika.
2.Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
PiemēriProjekcijas optika.
Stabili vārdu savienojumiOptikas veikals.
3.reti Gaismas parādību kopums.
Piemēri..viņu [17. gadsimta holandiešu mākslinieku] bezbēdīgā, optimistiskā dzīves izjūta atraisās brīžiem maigi poētiskā lirikā, brīžiem ķermeniskā prieka izsmalcinātā optikā..
Avoti: 6-1. sējums