optimisms
optimisms -a, v.; parasti vsk.
Pasaules uztvere, kurai raksturīgs dzīvesprieks, aktivitāte, ticība nākotnei.
PiemēriGaišs optimisms.
- Gaišs optimisms.
- Līksms optimisms.
- Absolūts optimisms.
- Iedvest optimismu.
- Es nevaru iedomāties mākslinieku marksistu, kas kaismīgi nevēlētos redzēt cilvēkus laimīgus. Es stāvu kaujinieciska optimisma pozīcijās, jo ticu cilvēka laimei.
- Cilvēka pieņēmums, hipotēze apstiprinās labi ja vienā gadījumā no simta. Vajadzīga liela pacietība un iedzimts optimisms, lai ar to samierinātos.
Avoti: 6-1. sējums