spēlēties
spēlēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem). Rotaļāties (1).
PiemēriSpēlēties ar bumbu.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku). Rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
Piemēri«Es nolēmu negaidīt tavu zvanu,» viņš runā, pieliecis galvu un spēlēdamies ar mazu zariņu.
1.2.pārn. Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
PiemēriMadara: Cik ilgi ar mums tā spēlēsies? Te vēlē, te liedz. Bet mēs mierīgi ļaujamies.
1.3.pārn. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
PiemēriUn viss viens, vai saule matos spēlējas Vai uz vaiga lietus lāses asaro..
Avoti: 7-2. sējums