spēlesprieks
spēlesprieks -a, v.; parasti vsk.
1.Spēles (1) prieks.
PiemēriŠahistu spēlesprieks.
2.Spēles (2) prieks.
PiemēriDrastisku akcentu ekspozīcijai piešķir V. Kūciņa ilustrācijas I. Ziedoņa «Blēņām un pasakām». Te atsedzas azartisks spēlesprieks, mūsdienu ikdienas norises un objektus saistot neparastās kopsakarībās.
3.Spēles (3) prieks.
PiemēriMūziķa spēlesprieks.
4.Spēles (4) prieks.
Piemēri«Džona Neilanda» iestudējums balstās uz improvizāciju un spēlesprieku, bet, tikko aktieriem tā sāk aptrūkt, izrāde noplok.
Avoti: 7-2. sējums