nosūroties
nosūroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
Piemēri«Nu jā... Man jau tā likās, ka iesals nav īsti labs,» brīdi klusējis, nosūrojās Krists.
- «Nu jā... Man jau tā likās, ka iesals nav īsti labs,» brīdi klusējis, nosūrojās Krists.
- «Kārtīga futbola laukuma arī mums nav,» puikas nosūrojās.
- Mīce tūliņ nosūrojās, ka garlaicīgi te esot gan..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties.
PiemēriUzvilka svārkus, par kuru traipekļiem tas nosūrojās veselu pusstundu.
- Uzvilka svārkus, par kuru traipekļiem tas nosūrojās veselu pusstundu.
3.Savienojumā «nevarēt nosūroties»: nevarēt beigt sūroties.
PiemēriNevarēt vien nosūroties par slimību.
- Nevarēt vien nosūroties par slimību.
Avoti: 5. sējums