nosust1
nosust -sūtu, -sūti, -sūt, pag. -sutu; intrans.
1.parasti 3. pers. Sūtot ļoti iekaist (parasti par ķermeņa daļām).
PiemēriOskars atcerējās.. savas mūždien slapjās, sapampušās un nosutušās kājas..
1.1.Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriKoku [pepiņu] stumbrs ir ļoti jutīgs pret pavasara sauli, bet dziļās ziemās un nesasalušā augsnē miza ap sakņu kaklu nosūt.
2.sar. Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
PiemēriNosust karstajā autobusā.
Avoti: 5. sējums