Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosūnot
nosūnot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Noaugt, pārklāties ar sūnu.
PiemēriNosūnojis zedeņu žogs.
  • Nosūnojis zedeņu žogs.
  • Viņš tur gulēja aiz ciema pakalna malā, šis pelēkais akmens. Liels kā siena tupesis, nosūnojis, norepējis. Viņam visapkārt brūna sūna..
  • Ēkas bezgala vecas.., visām nosūnojuši salmu jumti..
  • Augļu koki nosūnojuši, lielajos žuburos sašķēlušies..
Avoti: 5. sējums