nosušķēties
nosušķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Kļūt ļoti netīram.
PiemēriAgrāk man prātā nenāca, ka tāds bērns var būt tik uzmācīgs. Vienmēr uzplijas, jauc matus, prasa ēst, nosušķējas.
- Agrāk man prātā nenāca, ka tāds bērns var būt tik uzmācīgs. Vienmēr uzplijas, jauc matus, prasa ēst, nosušķējas.
- Tādā [negaisa] reizē zema Suvorova ielas vārtu telpa, kur citkārt labi ja tupētu nosušķējies kaķis, deva patvērumu..
Avoti: 5. sējums