kulba
kulba -as, s.
1.Rati, ragavas ar segtu virsu.
PiemēriOmnibusam līdzīga kulba, lielu, kaulainu zirgu aizjūgta, aizbrauca garām.
1.1.Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
PiemēriMēs visi izlēcām no ragavām sniegā un sīki izčamdījām smaržīgo siena kārtiņu kulbā.
1.2.Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
PiemēriPa šoseju no tilta puses līgoja smagā mašīna ar finiera kulbu.
Avoti: 4. sējums