Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kulaks1
kulaks -a, v.; sar.
Dūre.
Piemēri..viņš neklauvēja pie sienas, bet ar kulaku.. iezvēla pa manas istabas durvīm.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)rādīt kulaku. Kā kulaks uz acs.
Avoti: 4. sējums