kule
kule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Neliels (parasti auduma, arī papīra) maiss.
Piemēri..viņa veda līdzi baltu drēbes kuli, kurā bija skaidri saredzami maizes kukuļa apveidi.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Šāds maiss kopā ar tā saturu.
PiemēriMiltu kule.
Stabili vārdu savienojumiCiema kule.
1.2.Šāda maisa saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
PiemēriKaimiņu māte skrien pār pagalmu sārta un nosvīdusi. «Vai jums ir ķimenes?» - «Kā tad! Ir, ir! Vesela kule.»
2.novec. Kabata.
Piemēri..viņš izvilka no bikšu kules trīs vienrubļa gabalus, kas tur tāpat bez maka bij vārtījušies.
Stabili vārdu savienojumiCeļa kule. Ganu kule. Maizes kule.
Avoti: 4. sējums