kūleniski
kūleniski apst.
1.Tā (piemēram, krist), ka pārmetas pār galvu.
PiemēriSpalvas vien pajūk, un pīle kūleniski nāk zemē.
- Spalvas vien pajūk, un pīle kūleniski nāk zemē.
1.1.Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju. Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt.
PiemēriAr apskaužamu spēku vezumu durteniski ietriecis gubā un ar to pašu sparu veiklā vēcienā kūleniski izgāzis, Robis nāca klāt..
- Ar apskaužamu spēku vezumu durteniski ietriecis gubā un ar to pašu sparu veiklā vēcienā kūleniski izgāzis, Robis nāca klāt..
- Kūleniski viņa nosvieda boa pār galvu uz krēsla.
2.Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt.
PiemēriEs izsprāgu pa durvīm kā atspere un pa vītņu kāpnēm kūleniski noripoju stāvu zemāk.
- Es izsprāgu pa durvīm kā atspere un pa vītņu kāpnēm kūleniski noripoju stāvu zemāk.
- Valeriju uzrāva kājās un kūleniski iegrūda automašīnā.
Avoti: 4. sējums