Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kuličs
kuličs -a, v.
Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo lieldienās.
PiemēriKatrā galda galā uz šķīvjiem uzlikti apaļi, augsti, brūni kuliči ar cukura vāpējuma izrotājumiem virsū.
Avoti: 4. sējums