kūlenis1
kūlenis -ņa, v.
1.Strauja kustība — pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
Piemēri..jauneklis.. novēcināja ar rokām un apmeta salto mortale atpakaļ, ātri un klusi kā kaķis. Pēc atmuguriskā kūleņa gaisā viņš bezrūpīgi nostājās uz paklāja..
1.1.Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju.
PiemēriKrist ar kūleni.
1.2.Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju. Priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
PiemēriPie automašīnas stūres gan sēdēt vairs nevarēšu. Pēc tāda kūleņa Lorupes gravā!
1.3.pārn. Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim).
PiemēriPa grāvjiem ceļa abās pusēs no uzkalniņa lejup zibošiem kūleņiem ripoja strauti..
1.4.pārn. Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
PiemēriPar Vitu viņa sirds bija mierīga. Viņa auga līdzeni, bez spējiem pavērsieniem un kūleņiem.
2.dsk. instr.: kūleņiem, arī kūleņu kūleņiem, apst. nozīmē Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
Piemēri..Meža-Gaiļa vecais laucis, gluži neparadis tādas dzīšanas, kāda nu viņam nāca virsū, kūleņiem vien aizgāja pa dziļo sniegu.
Stabili vārdu savienojumiMest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni. Sirds (pār)met kūleni.
Avoti: 4. sējums