kūleņot
kūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
PiemēriPuikas lec un kūleņo aiz prieka..
- Puikas lec un kūleņo aiz prieka..
- Tas [zēns] kūleņo kā negudrs, tad nostājas uz rokām..
- ..viņi [aktieri] dziedāja, dejoja, kūleņoja, metās zemē no galvu reibinošiem augstumiem, norūdot miesu un dvēseli.
- pārn. ..Vidzemes kalnājos ceļi kūleņoja un mētājās šurpu turpu..
1.1.Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
PiemēriValainis pakrita turpat eglīšu pudura, bet Amatnieks, inerces dzīts, kūleņoja pa krauju uz leju..
- Valainis pakrita turpat eglīšu pudura, bet Amatnieks, inerces dzīts, kūleņoja pa krauju uz leju..
1.2.Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
PiemēriStiga noliecās uz leju pa stāvu krauju gandrīz pilnīgi bez līkumiem. Te mašīnu atstāt kaut vai mirkli bez bremzes nozīmētu ļaut tai kūleņot līdz pašai apakšai.
- Stiga noliecās uz leju pa stāvu krauju gandrīz pilnīgi bez līkumiem. Te mašīnu atstāt kaut vai mirkli bez bremzes nozīmētu ļaut tai kūleņot līdz pašai apakšai.
- No alejas dzelteni sārtajām kļavām, kūleņodamas un virpuļodamas bez stājas, snieg gaišās lapas.
- Tad pēkšņi - sniegs! Viens mākonis ir pušu, Un, mīksti kūleņojot, pūkas krīt.
1.3.Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
Piemēri..mazākie [zēni] kūleņo pa ievu saknēm, veļas cits citam virsū, ka sniegs vien kūp.
- ..mazākie [zēni] kūleņo pa ievu saknēm, veļas cits citam virsū, ka sniegs vien kūp.
- No otra loga redzams bērnudārzs - ziemā mazi satuntuļojušies kamoliņi kūleņo pa balto sniegu, līksmojas..
- ..pagalmā kūleņoja astoņi spalvaini kucēni.
1.4.pārn. Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
PiemēriLejā šalca Daugavas krāce, vējš kūleņodams cirtās zaļajos koka puduros..
- Lejā šalca Daugavas krāce, vējš kūleņodams cirtās zaļajos koka puduros..
- Vējš, māju raustīdams, šaudījās ap stūriem, kūleņoja virpuļiem, svilpdams kā ielas puika.
- ..migla veļas un kūleņo ap laivu, un tikai Kaspars viens pats zin, kur ir krasts.
2.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
Piemēri..saltums līda pie kauliem, un es [zēns] kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
- ..saltums līda pie kauliem, un es [zēns] kūleņoju atpakaļ pa aizsnigušo olnīcu uz māju.
- Redzēju mazu apaļu meiteni kūleņojam svešajai sievietei pretī.
- No rudzu grāvja uz celiņa izveļas zaķēns. ..Priekškājām noglauda slapjās austiņas, paošņā, tad sāk kūleņot pa celiņu pretim.
Avoti: 4. sējums