kūla
kūla -as, s.; parasti vsk.
1.Pērnā gada zāle.
PiemēriVecā kūla.
Stabili vārdu savienojumiVilka (arī vilku) kūla.
1.1.reti Vilkakūla.
PiemēriKūla ir.. stiebrzāle ar plakani saspiestiem jaunajiem lapu dzinumiem. Lapas ļoti šauras, sarveida, šķērsgriezumā cauruļveida.
2.Vecs apmatojums (dzīvniekam).
Piemēri..zirgiem līdz Jāņiem nenogāja vecā ziemas kūla.
2.1.sar. Mati, apmatojums (cilvēkam).
Piemēri«Jāapgriež ir,» māte teica, izlaizdama pirkstus caur taisnajiem matiem.. «Bet tad ir gan kūla! dzirkles nemaz negrib ņemt.»
Avoti: 4. sējums