aizvākt
aizvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Novākt. imperf. Vākt prom. Aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
PiemēriAizvākt gružus.
- Aizvākt gružus.
- Aizvākt drupas.
- Aizvākt traukus no galda.
- ..cita [laiva] aizvākta patālāk no krasta un novietota kādā šķūnī vai nojumē, cita nav nodarvota un aizdrīvēta..
1.1.Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
PiemēriAizvākt liekās mantas no istabas.
- Aizvākt liekās mantas no istabas.
- Aizvācami [no vecainēm] krūmi, izcērtot tos ar visām lielākām saknēm.
- Ēriks gribēja [sasisto] spoguli aizvākt, bet māte neļāva: tas bija divkārša piemiņa - no Jānīša un Almiņas.
1.2.sar. Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
PiemēriAizvākt bērnus uz mājām.
- Aizvākt bērnus uz mājām.
- Kazaciene savu vīru paklusām aizvākusi un novietojusi uz pagrabiņa, lai [dzērāji] nevar atrast.
Avoti: 1. sējums