Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvars
aizvars -a, v.
Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
PiemēriSpēkstacijas būve tuvojās noslēgumam, un beidzot varēja aiztaisīt aizsprosta aizvarus.
  • Spēkstacijas būve tuvojās noslēgumam, un beidzot varēja aiztaisīt aizsprosta aizvarus.
  • Roberts ar saviem zēniem tanī brīdī atradās uz ezera aizdambējuma un gaidīja tilta uzspridzināšanu, lai tūlīt pēc tam atrautu vaļā slūžu aizvaru.
  • Pirmais kausētājs Kupšis ik brīdi gāja te pie viena, te otra krāsns aizvara..
Avoti: 1. sējums