Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvākt
aizvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Novākt. imperf. Vākt prom. Aizgādāt, pārvietot (uz kurieni).
PiemēriAizvākt gružus.
1.1.Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību).
PiemēriAizvākt liekās mantas no istabas.
1.2.sar. Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
PiemēriAizvākt bērnus uz mājām.
Avoti: 1. sējums