Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizvākties
aizvākties -vācos, -vācies, -vācas, pag. -vācos; refl.; sar.
1.Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). imperf. Vākties prom.
PiemēriAizvākties uz citu dzīvokli.
  • Aizvākties uz citu dzīvokli.
  • ..druknais, smagnējais puisis.. bez jebkādām pūlēm pacēla muskuļotajās rokās prāvo aizsaini un aizvācās ar savām mantām pie [vagona] durvīm.
1.1.niev. Aiziet.
PiemēriUn tikko 1918. gada decembrī vācu okupanti aizvācas, Valkā atkal nodibinās padomju vara.
  • Un tikko 1918. gada decembrī vācu okupanti aizvācas, Valkā atkal nodibinās padomju vara.
Avoti: 1. sējums