Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rumulēt
rumulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
rumelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; retāk
Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Piemēri«Pēcpusdienā laidīsim ganos...» - un beigās [māte] vēl smiedamās piemetināja: «Taču vakarā gan tu dabūsi trūkties - rumulēsim jauno ganiņu...»
Avoti: 6-2. sējums