spīvs
spīvs -ais; s. -a, -ā
spīvi apst.
1.Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
Piemēri..viņa bija spīva, paģēroša, izsmejoša, augstprātīga, cieta un pārlieku nopietna. Šādā veidā šo jauno sievu varētu raksturot stundām ilgi..
- ..viņa bija spīva, paģēroša, izsmejoša, augstprātīga, cieta un pārlieku nopietna. Šādā veidā šo jauno sievu varētu raksturot stundām ilgi..
- Dora varēja kļūt spīva un ļauna pret katru, kurš bija izteicies par Pēteri necienīgi.
- Kad Fricis Roziņš vairākas reizes dzirdējis Eduardu Veidenbaumu, spīvu un stipru, ar citiem studentiem Pīpkolonijas vakaros disputējam, viņš ir sajūsmā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSpīvs skatiens.
- Spīvs skatiens.
- Spīvi vārdi.
- Spīvi smieties.
- Renātei ir Zentas spīvais, stūrgalvīgais raksturs, viņas kaislā daba.
- Domāju pat savu tālāk ejamo dzīves ceļu: tas nebūs tuvs, tas nebūs viegls; bet es raudzīšos uz savu kalnu un spīva lepnumā nežēlošos, ja darbdienā sūrkstēs rokas un sirds.
- «Vai tad Līvsalā pionieru nemaz nav?» - «Ir un nav...» Humors negaidīti spīvi atcirta un aizskrēja pat neatvadījies.
1.2.pārn. Spēcīgs, izturīgs.
PiemēriVispirms mēs ar Līžu, pēc tam arī visi ciema ļaudis sāka viņu dēvēt par jauko, kaut arī spīvo pavasara puķi - Pienenīti.
- Vispirms mēs ar Līžu, pēc tam arī visi ciema ļaudis sāka viņu dēvēt par jauko, kaut arī spīvo pavasara puķi - Pienenīti.
- Kūp zemes versme medaina un sūra Ar dzīvību, ko mūžiem neizsmelt. Tā rožu ugunīs un spīva stiebru smailēs No zemes iežiem augšup lauzties grib.
- Aizrautīgi deg un plīvo svecē liesma spīva..
2.Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
PiemēriSpīvs sals.
- Spīvs sals.
- Spīvais vējš mazliet rimies, lai gan lietus vēl gāž un šļakst peļķēs.
- ..pat visspīvākajā ziemas sprēgoņā Rudmei jāskrien uz skolu plānā mētelītī..
- ..šalko sniegputeņi spīvi..
2.1.Ļoti spēcīgs (par sāpēm).
PiemēriDroši vien agrāk tur viņu vienmēr sagaidīja māte. Un, ja piepeši mīļa sagaidītāja vairs nav, var rasties tāds tukšums, tāda spīva sāpe... tad jau labāk, ja kāds cilvēks līdzās - kaut pasvešs.
- Droši vien agrāk tur viņu vienmēr sagaidīja māte. Un, ja piepeši mīļa sagaidītāja vairs nav, var rasties tāds tukšums, tāda spīva sāpe... tad jau labāk, ja kāds cilvēks līdzās - kaut pasvešs.
2.2.Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
Piemēri..Andrejs jūt.. piemirkušo drēbju spīvo dvaku.
- ..Andrejs jūt.. piemirkušo drēbju spīvo dvaku.
- Es šodien biju pašās madarās.. Nekur tik spīvi zeme nesmaržo..
- Tad pie mana degungala piegrūda svaigu laikraksta numuru, kas spīvi oda pēc tipogrāfijas krāsas: «Lasi!»
2.3.Ļoti grūts, smags (par darbību, norisi, parasti par cīņu).
PiemēriKauja iedegās arvien spīvāk, pelnu mutuļi šāvās gaisā.
- Kauja iedegās arvien spīvāk, pelnu mutuļi šāvās gaisā.
- Ļoti spīva cīņa notika otrajā setā.
Avoti: 7-2. sējums