kārns
kārns -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriDežurants, gludi skuvies kārns vīrs sarkanā cepurē..
1.1.Ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
Piemēri..Brīviņš lika viņam iejūgt lielo melni - ar Māšu vairs negribējās braukt, kā no pļaujas svētkiem viņa palika arvien kārnāka, stāvēja nokārtu galvu un tādām nespodrām acīm..
2.apv. Neauglīgs, liess (par augsni).
Piemēri«Mums tikai vietām ir māls, bet vairumā kārna smilts. Cik uzlej sviedru, tik izaug.»
Avoti: 4. sējums