Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzkūdīt
uzkūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
PiemēriVaivars:.. mēs nevaram pieļaut, ka cilvēki, kam mēs algu maksājam [fabrikā], slepeni uzkūda strādniekus pret mums.
  • Vaivars:.. mēs nevaram pieļaut, ka cilvēki, kam mēs algu maksājam [fabrikā], slepeni uzkūda strādniekus pret mums.
  • Viņa [sera Tobija] pavadonis - dulnais sers Andrejs ir pilnīgi Tobijam padots, un viņu uz kārtējo muļķību uzkūdīt nav grūti..
  • Parāda devēji bija palikuši visai nemierīgi. Ļaunu valodu uzkūdīti,.. tie uzmācās visi ar reizi un izputināja manu iedzīvi.
Avoti: 8. sējums