uzkūdīt
uzkūdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
PiemēriVaivars:.. mēs nevaram pieļaut, ka cilvēki, kam mēs algu maksājam [fabrikā], slepeni uzkūda strādniekus pret mums.
Avoti: 8. sējums