izelpot
izelpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
PiemēriBeidzot slimnieks atņēma dziļāk elpu un samērā vienmērīgi un pa pusei mierīgi izelpoja karsto dvašu - tā bija pirmā labā zīme.
1.1.intrans. Izdarīt izelpu.
PiemēriDziedāšanas laikā jāizelpo vienmērīgi, līdzeni un iespējami taupīgi, ievērojot maksimālu elpas ekonomiju.
1.2.pārn. Izdalīt, izplatīt (piemēram, mitrumu, smaržu). Izdvest (3), izdvašot1.
PiemēriNaktī bija lijis lietus, mitrā zeme un melnzili pelēkās klintis izelpoja dzestru spirgtumu.
2.pareti Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
PiemēriSaka, ka maz mīlestības pasaulē. Par daudz tās ir pasaulē! Kā pasaules gaisu nevar izelpot, tā viņa guļ slāņiem un strēlēm, un mākoņiem - neviena neizmantota..
Avoti: 3. sējums