izdvašot
izdvašot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.parasti 3. pers.; poēt. Izdalīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu). Izdvest (3).
Piemēri..putekļi sajūk man ceļā ar smaršām [smaržām], Ko izdvašo liepa un vīgriežu pļava..
1.1.Izgarot (piemēram, mitrumu).
PiemēriMežmalas grāvji sen izdvašojuši savu mitrumu..
2.novec. Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
PiemēriUn katra dvaša sevī jāsaņem Un dzīvāka iz [no] sevis jāizdvašo..
Avoti: 3. sējums