Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atpīkstēt
atpīkstēt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Pīkstot atsaukties (par dažiem dzīvniekiem).
PiemēriKaķēns atpīkst uz saucienu.
2.trans. Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
Piemēri«Makšķerēt, vai ne?» - «Nuja, ka makšķerēt,» puika droši atpīkstēja.
Avoti: 1. sējums