Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ietonēt
ietonēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
PiemēriTelpa kļūst ļoti noskaņota, ja tās griestus viegli ietonē sienas vai citā labi pieskaņotā krāsā.
Avoti: 3. sējums