steigšus
steigšus apst.
1.Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
PiemēriSteigšus skriet pa kāpnēm.
- Steigšus skriet pa kāpnēm.
- Viņš vēl iešķīla pīpei uguni un steigšus, viegliem soļiem izgāja.
- Dodas steigšus mājup komandieri Vēstīt savējiem, kas rītu gaidāms..
- Mazais putniņš pārlaižas steigšus pār zālaino klajumu..
2.Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
PiemēriSteigšus paēst.
- Steigšus paēst.
- Steigšus sakravāt mantas.
- Steigšus nodurt galvu.
- ..ienāca Oļiniete savādā sejā un it kā steigšus kaut ko meklēdama.
- Aiz durvīm jau skan šļaksti - virtuvē gāžas ūdens. Viņš lec pāri slieksnim. Izlietne pilna līdz malām. Steigšus aizgriež krānu.
- Kā neveiklība, kā kauns sagrāba Madi. Ko viņš te stāvēja pie durvīm? Steigšus tvēra rokturi, atvēra un pa platām kapēm uzsteidzās savā istabā.
3.Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
PiemēriTiklīdz Rūdolfs novilka jaku, tā steigšus tika izņemta viņam no rokām un pakārta..
- Tiklīdz Rūdolfs novilka jaku, tā steigšus tika izņemta viņam no rokām un pakārta..
- ..Kad stārķa bērns ligzdā dzird tālumus dziedot, Steigšus sašūpo spārnus..
4.Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriSteigšus steigušies uz mājām.
- Steigšus steigušies uz mājām.
- Visi steigšus steidzās uz baznīcu.
- Steigšus viņš steidzās viešņai pretī, tad apstājās, tikko slieksnim kāju pārspēris.
Avoti: 7-2. sējums