steigšus
steigšus apst.
1.Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties).
PiemēriSteigšus skriet pa kāpnēm.
2.Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
PiemēriSteigšus paēst.
3.Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
PiemēriTiklīdz Rūdolfs novilka jaku, tā steigšus tika izņemta viņam no rokām un pakārta..
4.Savienojumā ar verbu «steigties», «steigt» formām vai atvasinājumiem no tiem izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriSteigšus steigušies uz mājām.
Avoti: 7-2. sējums