bauda
bauda -as, s.
1.parasti vsk. Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
PiemēriĪstenībā nu gan tā bija tikai ēstgribas sakāpināšana, lai pēc tam, pirmo kumosu mutē bāžot, izjustu tādu pašu baudu, kā izslāpis cilvēks, tiekot pie vēsa ūdens malka.
- Īstenībā nu gan tā bija tikai ēstgribas sakāpināšana, lai pēc tam, pirmo kumosu mutē bāžot, izjustu tādu pašu baudu, kā izslāpis cilvēks, tiekot pie vēsa ūdens malka.
- Ūdens upītē vēss.. Mēs dzeram to ar baudu, jo tas patīkami veldzina..
- ..ar baudu ierakos līdz ausīm siena pantā.
2.parasti vsk. Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
PiemēriDzeja sagādā baudu.
- Dzeja sagādā baudu.
- Lūkot vien tik dabas vienaldzīgo daili - Vai tas vien jau dod visaugstāko no baudām?
3.Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
Piemēri..Pēc priekiem, baudām, zaļas izdzīves Viss lielais pūlis traucas.
- ..Pēc priekiem, baudām, zaļas izdzīves Viss lielais pūlis traucas.
- Tikai izdzīves un baudu kāre lāgiem uzliesmo tāda [bezdarbīga] cilvēka sirdī, bet pēc apmierinātās kaisles viņš nogrimst atkal vienaldzības purvā..
Avoti: 2. sējums