baukšķēt
baukšķēt parasti 3. pers., baukšķ, pag. baukšķēja
baukšēt retāk; parasti 3. pers., baukš, pag. baukšēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKartupeļi baukšķēja, krītot kastē.
Avoti: 2. sējums