bauda
bauda -as, s.
1.parasti vsk. Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
PiemēriĪstenībā nu gan tā bija tikai ēstgribas sakāpināšana, lai pēc tam, pirmo kumosu mutē bāžot, izjustu tādu pašu baudu, kā izslāpis cilvēks, tiekot pie vēsa ūdens malka.
2.parasti vsk. Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
PiemēriDzeja sagādā baudu.
3.Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
Piemēri..Pēc priekiem, baudām, zaļas izdzīves Viss lielais pūlis traucas.
Avoti: 2. sējums