vergs
vergs -a, v.
verdzene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.vēst. Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
PiemēriVergu sacelšanās senajā Romā.
- Vergu sacelšanās senajā Romā.
- ..A. Upīts traģēdijas «Spartaks» ekspozīcijā.. parāda vergus un patriciešus, atklāj tās pretrunas, kas draud izvērsties atklātā konfliktā.
- Kas ir verga visdedzīgākā vēlēšanās? Uz šo jautājumu Romas filozofs Epiktēts atbild - kļūt brīvam.
- Iz senatnes gruvekļiem Grieķijā, ko bieži tā dievinājām, reiz verga skeletu izraka dzelzs važām ap rokām un kājām.
1.1.Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
PiemēriGaleru vergi.
- Galeru vergi.
- Vergu tirgus.
- Vergu uzraugs plantācijā.
- Vecos laikos vergu tirgotāji te [salās] ķēra nēģerus. Viņus iekala važās un veda pāri okeānam uz Ameriku. Tur viņi kļuva par bagātāko amerikāņu fermeru vergiem.
- Portugāļiem Tetē [pilsētiņa Āfrikā] piederēja daudz vergu. Kolonisti pret tiem neizturējās sevišķi nežēlīgi, citādi tie bēga projām..
- Trīssimt gadu ilgā vergu tirdzniecība bija labs ienākumu avots.. Rietumeiropas valstis ar vergu tirdzniecību sarausa milzīgas bagātības.
- sal. «Tu nu pats redzi, kā es te [viena] mokos,» sieva sūrojās. «Kā vergs no saules līdz saulei. Visi lopi, visi putni, visi dārzi, visa piemājas zeme.. - viss uz maniem pleciem..»
1.2.Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
PiemēriPar vergiem - dreļļiem - kļuva sirojumos saņemtie gūstekņi, kā arī parādnieki.
- Par vergiem - dreļļiem - kļuva sirojumos saņemtie gūstekņi, kā arī parādnieki.
2.Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
Piemēri«Ja zvejnieks bija ticis pie savas laivas, tad viņš kļuva uzpircēja vergs, - cik uzpircējs maksāja par nozvejoto, tik apmierinies, bet citreiz neņēma lomu pretī nemaz..»
- «Ja zvejnieks bija ticis pie savas laivas, tad viņš kļuva uzpircēja vergs, - cik uzpircējs maksāja par nozvejoto, tik apmierinies, bet citreiz neņēma lomu pretī nemaz..»
- Bendes:.. mēs tikai vergi esam, Ko pavēl mums, to arī izpildām!
- «Kas es jums esmu bijis visu laiku? Dēls? Nē, darba lops, vergs, kalps bez algas! Turpmāk tā nebūs.»
- Mirte: Visu esi labi pārdomājis, Mindaug, tikai vienu ne: ka neesmu tava verdzene.
2.1.Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
PiemēriMantu vergs.
- Mantu vergs.
- Naudas vergs.
- Alkohola vergs.
- Savu iegribu vergs.
- Tradīciju vergs.
- Es neļāvu Ilmim iemīlēt lietu praktisko vērtību, lai viņš nekļūtu par lietu vergu.
- Valdemārs: Es baidījos saskatīt savas kļūdas un tāpēc mīlinājos ar tām. Savu vājību vergs es biju, bet šovakar esmu kļuvis brīvs.
- ..neaizrausimies ar ekstravagantiem jaunumiem un nekļūsim par modes verdzenēm, kas nepavisam nepārstāv labu gaumi!
Stabili vārdu savienojumiModes vergs.
- Modes vergs sar. — Cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
Stabili vārdu savienojumiVerga (arī vergu, katorgas) darbs. Verga dvēsele.
- Verga (arī vergu, katorgas) darbs — Ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- Verga dvēsele — Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
Avoti: 8. sējums